Kaspars Andersons, “Dynatech” IT tehniskā un lietotāju atbalsta nodaļas vadītājs

Šobrīd vadu aptuveni 40 cilvēku lielu IT speciālistu komandu, kas strādā 12 dažādās vietās visā pasaulē. Tomēr mans ceļš līdz šai jomai nesākās ar sapni par šādu amatu. Sākotnēji kā vieglatlēts plānoju kļūt par sporta treneri, tomēr viss mainījās augstskolā, kad paralēli pedagoģijas kursiem apguvu arī informātiku. Atskatoties saprotu, ka informātikas kurss bija liktenīgais pagrieziens arī manā profesionālajā karjerā, un šis ceļš man iemācījis to, ka ir svarīgi vienmēr būt soli priekšā notikumiem, būt atvērtam iespējām un nemitīgi pilnveidoties – rīkoties nevis reaktīvi, bet proaktīvi. Un "ielēkt" tehnoloģiju pasaulē nekad nav par vēlu. Tagad vairs nav šaubu, ka jau tuvā nākotnē nebūs tādu cilvēku, kuru ikdiena nebūs saistīta ar IT jomu.

Attīstība iespējama ārpus ierastā

Kopš bērnības nodarbojos ar vieglatlētiku, un, kad pienāca laiks domāt par profesionālajām gaitām pēc vidusskolas, kopā ar komandas biedriem nolēmām iestāties Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā. Kaut arī visu mūžu biju sportojis, apzinājos, ka nekļūšu par profesionāli, bet, tā kā man vienmēr paticis strādāt ar cilvēkiem, pedagoģija šķita loģisks solis.

Mācoties par skolotāju, nonāc vidē, kurā ir dažādu jomu profesionāļi – mūzikas, ģeogrāfijas, pirmsskolas izglītības entuziasti un tā tālāk. Tas bija ap 2000. gadu, kad programmas vēl nebija nostabilizējušās un kursu klāsts nemitīgi mainījās. Kaut arī mana primārā interese bija sports un paralēli studijām jau praktiski strādāju ar skolēniem, brīdī, kad studentiem piedāvāja informātikas kursu, nolēmu pieteikties. Jau toreiz bija skaidrs, ka tehnoloģiju nozīme tikai pieaugs, un man šķita: "Kāpēc nepamēģināt, ja ir tāda iespēja?" Turklāt vide, kurā pulcējās dažāda profila speciālisti, mani iedvesmoja paraudzīties arī ārpus sporta jomas.

Tieši pateicoties šim paplašinātajam skatījumam, paralēli studijām un sporta skolotāja praksei es arī piekritu izaicinājumam strādāt augstskolā par IT speciālistu. Mans uzdevums bija studentiem sagatavot, instalēt un konfigurēt tehniku. Soli pa solim interese un prasmes IT jomā pieauga, un pēc augstskolas mans ceļš turpinājās tehnoloģiju pasaulē. Tas nebūtu bijis iespējams, ja es nebūtu atvērts jauniem izaicinājumiem, kas šķietami nav saistīti ar primāri izvēlēto profesionālo ceļu. Un šo mācību esmu paņēmis līdz uz mūžu.

Motivācija un disciplīna vairo veiksmi

Jebkuras zināšanas ir kā logs, kas paver skatu uz kaut ko jaunu, kas var noderēt nākotnē. Viss ir ļoti mainīgs, un plašs redzesloks ļauj labāk sagatavoties pārmaiņām. Ņemot vērā tehnoloģiju nemitīgo attīstību, IT jomā jo sevišķi jādomā, kā būt soli priekšā notikumiem. Katru dienu iemācos kaut ko jaunu un pieņemu to, ka zināšanas nemitīgi jāpapildina, lai saglabātu konkurētspēju.

Visu savu profesionālo dzīvi esmu strādājis IT atbalsta komandās, kas nozīmē, ka cilvēki pie mums vēršas ar nemitīgiem jautājumiem par labākajiem risinājumiem, un mums jāzina, ko atbildēt. Tās problēmas, kas bija aktuālas pirms divām dekādēm, tagad ir sastopamas vien retos gadījumos. Tagad, piemēram, aktuālākais ir darbs ar mākoņpakalpojumiem un mākslīgo intelektu. Ja es vai mana komanda ik dienu neveltītu zināšanu pilnveidošanai par šiem jautājumiem, ja mums nebūtu motivācijas un disciplīnas sekot līdzi jaunākajām tendencēm, visticamāk, mūsu vietā jau būtu kāds cits.

Turklāt cilvēku domāšanas un darba ritms ir daudzkārt paātrinājies, kas ikdienu izmainījis par 180 grādiem. Pieredze augstskolā man iemācīja nepaļauties uz līdzšinējām zināšanām, bet gan vienmēr meklēt atbildes uz jautājumiem, ko nezinu, kā arī izprast un uzklausīt cilvēkus. Savukārt sports "iekodēja" disciplīnu, nepadošanos un mērķtiecību. Lai arī šīs abas jomas šķietami nav saistītas ar IT, tieši pedagoģijā un sportā apgūtais palīdzējis nokļūt tehnoloģiju pasaulē un līdz starptautiskas IT speciālistu komandas vadībai.

Laiks ir lielākā vērtība – tas jāizmanto mērķtiecīgi

Nemitīgas informācijas aprites un pārsātinātības laikmetā svarīgākais ir laika plānošana, un tas ir jo sevišķi nozīmīgi, lai lietderīgi papildinātu zināšanas. Skaidrs, ka darbs aizņem lielu daļu dzīves, tomēr tas, kā izmantoju brīvo laiku, nosaka gan to, cik labs būšu kā darbinieks, gan to, kā augšu un pilnveidošos kā cilvēks.

No augstskolas laikiem esmu iemācījies atvērtību jaunajam, tāpēc brīvajā laikā spēlēju ģitāru, pilnvērtīgi pavadu laiku ar ģimeni, brūvēju alu, arvien nodarbojos ar fiziskajām aktivitātēm, un to visu daru, lai nedzīvotu vien savā profesionālajā jomā, bet ievāktu idejas un perspektīvu arī no citām nodarbēm. Bez laika plānošanas brīvie brīži var aizritēt bezmērķīgi un "izslīdēt no rokām", turpretim, pārdomāti plānojot, iespējams ik dienu pilnveidoties.

Tiem, kas vēl tikai interesējas par tehnoloģiju pasauli, iesaku veltīt kaut stundu dienā, lai uzzinātu ko jaunu. Mūsdienās ir tik daudz rīku, apmācību un izglītojošu materiālu, kas pieejami internetā, un soli pa solītim iespējams pilnveidot savas prasmes, lai, ja ne uzreiz "ielēktu" IT jomā, vismaz neatpaliktu no mūsdienu dzīves realitātes.

Būt soli priekšā un rīkoties proaktīvi nozīmē laikus ievākt to informāciju, kas būs aktuāla un nepieciešama nākotnē. Un šobrīd, tehnoloģiju laikmetā, jebkuram, ne tikai IT speciālistiem, jādomā par to, kā attīstīt savas digitālās prasmes un ikdienas darbā integrēt dažādas tehnoloģijas. Būt atvērtam pārmaiņām nozīmē teikt "jā" izaugsmei.