Veselīgu un drošu darba vidi veido cilvēciskās attiecības 

"Uzņēmuma vadītāja Līga Pauliņa: Veselīgu un drošu darba vidi veido cilvēciskās attiecības" . Rakstu tagad var lasīt arī Forbes Baltic mājaslapā.

Līga Pauliņa,  
uzņēmuma “Dynatech” valdes locekle, juriste 

Lai arī tiecamies pēc apzinātības un “šeit un tagad” sajūtas, domas par nākotni, tās plānošana īstermiņā un ilgtermiņā ir cilvēka būtības pamatā. Pētījumi rāda, ka neziņa un raizes rada stresu, kas savukārt ierobežo spēju būt radošiem, sadarboties un mērķtiecīgi īstenot iecerēto. Bet šobrīd nedrošība par nākotni ir pašsaprotama un gandrīz ikvienam klātesoša sajūta. Pandēmija, mājsēde, izjukušas piegādes ķēdes, neskaidra ģeopolitiskā situācija — pēdējo gadu notikumiem ir tieša ietekme uz to, cik stabili un pārliecināti jūtamies par savu dzīvi, ikdienu.  Lai arī pasaule kļuvusi ārkārtīgi neparedzama un šķietami nedroša, skats nākotnē mums kā indivīdiem un organizācijām ir nozīmīgs, lai veiksmīgi turpinātu funkcionēt. 

Šādos apstākļos tieši darbs, uzņēmums un darba vide var kļūt cilvēkiem par stabilitātes pamatu, ko var nodrošināt komunikācija un sadarbība. Saliedētās komandās notiek zināšanu apmaiņa, veidojas veselīgas darba attiecības, vairojas pašcieņa un empātija, kā arī mazinās trauksmes un stresa līmenis. Šis ir svarīgs faktors, ko uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā ik dienu. 

Klātiene nav aizstājama 

Pandēmija un klātienes komunikācijas ierobežojumi būtiski ietekmējuši arī cilvēku spēju sadarboties un risināt darba jautājumus. Attālinātais darbs divu gadu garumā ir mainījis darbinieku saskarsmes paradumus, kas šad tad noved arī pie pārpratumiem. 

Uzņēmumiem ar senu vēsturi un ciešām, gadiem veidotām attiecībām starp darbiniekiem un vadību attālināti strādāt ir šķietami vieglāk. Šādos uzņēmumos komunikācija balstās uz vērtībām, kopīgu izpratni par uzņēmuma misiju, vietu tirgū, vēsturi. Tas dod stabilu pamatu sadarbības veidam un formai. Ja uzņēmums ir salīdzinoši jauns vai tajā nav nostiprinātu procesu, attālinātais darbs būtiski apgrūtina ikdienu. Tas ir iespējams, bet noteikti sagādās daudz vairāk izaicinājumu. Es varētu to salīdzināt ar attāluma pārbaudi attiecībās. Kad esam iemīlējušies un mums ir kopīgi sapņi, mērķi un skaidra izpratne par to, kāpēc esam kopā, attālums mūs nebiedē. Bet, kad attiecībās kaut kas nav izrunāts vai partneri nav viens otram īsti piemēroti, tad attālums attiecībās rada krīzi, kas var beigties arī ar šķiršanos. 

Aktuāla ir diskusija par to, vai atgriezties birojā, vai tomēr turpināt darbu attālināti, kā tas bijis pēdējo gadu laikā. Agrāk tas bija pieņemams tikai ārštata darbiniekiem jeb frīlanceriem. Būtiskākā atšķirība starp pilna laika darbinieku un frīlanceri ir piesaiste uzņēmumam, lojalitāte, saplūšana ar uzņēmuma mērķi, vērtībām un kultūru. Vislabāk un visefektīvāk šādu saikni var sasniegt tikai ar klātienes komunikāciju. Servisa pakalpojumam ir gadījuma raksturs. Speciālists tiek piesaistīts kādam konkrētam projektam uz noteiktu laiku vai uz noteiktu darbu, taču netiek integrēts uzņēmumā. Pēc būtības viņš atbild tikai par savu servisa daļu, nevis par kopējo mērķi. Lai attālināti strādātu efektīvi un produktīvi, darbiniekam jāpiemīt spēcīgām cilvēciskām prasmēm —  tām, ko saucam par soft skills. 

Investīcijas darba vidē  

Daudzi uzņēmumi, to skaitā arī “Dynatech”, mudina cilvēkus atgriezties birojā un strādāt klātienē. Mani novērojumi liecina, ka, pirmkārt, ne visi spēj strādāt attālināti un būt produktīvi, ne visiem ir nepieciešamās attālinātās komunikācijas prasmes, lai nodrošinātu veiksmīgu komandas darbu. Un bieži gadās tā, ka klātbūtne birojā ir vajadzīga nevis konkrētajam darbiniekam, kurš veiksmīgi un sekmīgi darbojas attālināti, bet gan citiem, ar kuriem darbinieks cieši sadarbojas. Tāpēc mēs investējam biroja vides uzlabošanā un attīstībā, domājam par ergonomisku un radošu vidi, lai tajā būtu ērti un patīkami darboties. 

Otrkārt, klātbūtne birojā paātrina komunikāciju un lēmumu pieņemšanu — darbinieks var atrisināt jebkuru darba situāciju daudz ātrāk, esot kopā ar kolēģiem vienā laikā un telpā. 

Treškārt, personiskā saikne un attiecības, gan formālas gan neformālas, ir nozīmīgas, tāpēc ir vērts investēt dažādos komandu saliedējošos pasākumos, kur cilvēki satuvinās un izveido draudzīgas attiecības. 

Ar darbiniekiem jārunā 

Ļoti daudz var paveikt ar regulāru un atklātu informēšanu. Informētība vairo uzticēšanos un izpratni. Tas attiecas ne tikai uz masu komunikāciju, bet arī uz personīgo mijiedarbību. Lai sniegtu nepieciešamo atbalstu darbiniekiem, visu līmeņu vadītājiem ir jābūt iesaistītiem un ieinteresētiem. Vadātajiem ir jāstāsta darbiniekiem gan par uzņēmumā pieņemtiem būtiskiem, stratēģiskiem lēmumiem, gan jāatbild uz vienkāršiem darbinieku jautājumiem. Būtiskāka prasme par runāšanu vadītājam ir klausīšanās. Bieži vien šķietami sarežģīta situācija atrisinās pati no sevis, ja iesaistītajai pusei vai pusēm tiek dota iespēja izteikties. 

Sevišķa nozīme atklātībai ir krīzes situācijās, kad bieži vien ātras un skaidras atbildes nav vai šķiet, ka paspēsi situāciju atrisināt, pirms kāds par to uzzinās. Klusēšana ir vissliktākais, ko var darīt. Tā vairo spriedzi, aizdomas un baumas, kas var izplatīties ārpus organizācijas un radīt arī reputācijas riskus. Pat ja nekādi noteikti lēmumi nav pieņemti, ir svarīgi darbiniekus pēc iespējas ātrāk un precīzāk informēt par to, kas ir noticis (ja tas ir zināms) un kādi jautājumi konkrētajā brīdī tiek risināti, kā arī laiku, kad sagaidāma nākamā informācija. 

Minēšu piemēru — algas izmaksas dienā saskārāmies ar tehnisku problēmu un darbinieki nesaņēma algu dienas pirmajā pusē, kā ierasts, bet gan pusdienlaikā. Tas bija laiks pēc pandēmijas, kurā piedzīvojām būtisku apgrozījuma kritumu. Un, kamēr tika risināta pamatproblēma, uzņēmumā jau sāka izplatīties baumas, ka uzņēmumam ir finansiālas grūtības. Šo ugunsgrēku apdzēst bija viegli, bet tas deva ieskatu, ka šķietami droša situācija var krasi pamainīties vien pāris minūšu laikā.  

Efektīva iekšējās komunikācijas stratēģija palīdz šos riskus mazināt. Tehnoloģiju laikmetā klātienes saskarsme, spēja izteikt savas vajadzības un spēja saklausīt vienam otru ir veiksmīgas mijiedarbības pamats. Sarunājoties mēs saglabājam saikni. Veidot saliedētu kolektīvu, drošu un iekļaujošu vidi vadītājam nebūt nav vienkāršs uzdevums, bet, mērķtiecīgi īstenojot šo misiju, atmaksājas katra ieguldītā minūte un izlietotais katrs centrs. 

Avots: Forbes Latvia, Janvāris, 2023


Blogs

Pēcpandēmijā ITS ceturtais straujāk augošais uzņēmums Latvijā 2022. gadā

Pie Nov 24, 2023

Kolēģi>Kods: Kā līdzsvarot mākslīgā intelekta izmantošanu darbā?

Pir Sep 4, 2023

Vēlies kļūt par mūsu nākamo veiksmes stāstu?
Piesakies jau tagad!

Ja Tev radusies interese - mēs gaidīsim Tavu ziņu! Noteikti sazināsimies ar Tevi un iespējams jau pavisam drīz pie kopīgas kafijas tases apspriedīsim tavu nākotni mūsu komandā!